Iegūstiet zemu izmaksu piekļuvi TINACloud, lai rediģētu piemērus vai izveidotu savas shēmas
Sērijas pieslēguma shēma bieži tiek saukta par a sprieguma dalītāja ķēde. Avota spriegums ir vienāds ar visu sprieguma kritumu pāri sērijveida savienojumiem. Spriegums, kas nokrīt katrā rezistorā, ir proporcionāls šī rezistora pretestības vērtībai. Lielāki rezistori piedzīvo lielākus pilienus, bet mazākiem rezistoriem ir mazāki pilieni. The sprieguma dalītāja formula ļauj aprēķināt sprieguma kritumu pāri jebkuram rezistoram bez vispirms atrisināt strāvu. Sprieguma dalītāja formula ir:
kur VX = spriegums, kas samazinājies pa izvēlēto rezistoru
RX = izvēlētā rezistora vērtība
RT = kopējā sērijas kontūra pretestība
VS = avots vai piemērots spriegums
Vienkāršs piemērs, lai sāktu:
piemērs 1
Atrodiet sprieguma kritumu katram rezistoram, ņemot vērā, ka V = 150 V, R = 1 Kohm.
Pirmais risinājums prasa sērijas strāvu. Pirmkārt, aprēķiniet ķēdes kopējo pretestību: Rmalciņš = R1 + R2 = 1k + 2k = 3 kohm.
Tālāk atrodiet ķēdes strāvu: I = V / Rmalciņš = 150 / 3 = 50 mA.
Visbeidzot, atrodiet spriegumu pāri R1: V1= IR1 = 50 V;
un R spriegums2: V2 = IR2 = 100 V.
Otrais, tiešāks risinājums izmanto sprieguma dalītāja formulu:
un
I: = V / (R + 2 * R);
VR: = I * R;
V2R: = I * 2 * R;
VR = [50]
V2R = [100]
{vai izmantojot sprieguma dalītāja formulu:}
VR: = V * R / (R + 2 * R);
V2R: = V * 2 * R / (R + 2 * R);
VR = [50]
V2R = [100]
I = V/(R+2*R)
VR= int(I*R)
V2R= int(I*2*R)
drukāt (“Oma likuma izmantošana:”)
drukāt (“VR= %.3f”%VR, “\n”, “V2R= %.3f”%V2R)
VR= int(V*R/(R+2*R))
V2R= int (V*2*R/(R+2*R))
drukāt (“Vai izmantojot sprieguma dalītāja formulu:”)
drukāt (“VR= %.3f”%VR, “\n”, “V2R= %.3f”%V2R)
Vēl viens piemērs:
piemērs 2
Atrast sprieguma kritumu uz katru rezistoru.
Izmantojiet sprieguma dalītāja formulu:
{Izmantojiet sprieguma dalītāja formulu: Vi = Vs * Ri / Rtot}
V1:=VS*R1/(R1+R2+R3+R4);
V2:=VS*R2/(R1+R2+R3+R4);
V3:=VS*R3/(R1+R2+R3+R4);
V4:=VS*R4/(R1+R2+R3+R4);
V1 = [500m]
V2 = [1]
V3 = [1.5]
V4 = [2]
Rtot=R1+R2+R3+R4
V1= VS*R1/Rtot
V2= VS*R2/Rtot
V3= VS*R3/Rtot
V4= VS*R4/Rtot
drukāt (“V1= %.3f”%V1)
drukāt (“V2= %.3f”%V2)
drukāt (“V3= %.3f”%V3)
drukāt (“V4= %.3f”%V4)
piemērs 3
Atrast spriegumus, ko mēra ar instrumentiem.
Šis piemērs parāda, ka filiāle, kas savienota paralēli avotam, neietekmē sprieguma sadalījuma formulas izmantošanu.
V1: = V * R3 / (R3 + R4);
V1 = [100]
V2: = V * R4 / (R3 + R4);
V2 = [100]
V1=V*R3/(R3+R4)
drukāt (“V1= %.3f”%V1)
V2=V*R4/(R3+R4)
drukāt (“V2= %.3f”%V2)
Nākamais piemērs ir nedaudz sarežģītāks:
piemērs 4
Atrast sprieguma kritumu pāri R2 ja sprieguma avots ir 140 V un pretestības ir norādītas shēmā.
V4:=Vs*(Replus(R4,(R2+R3)))/(R1+Replus((R2+R3),R4));
V: = V4 * R2 / (R2 + R3)
{vai}
Sys I, I2, I1, V
I * R4 = I2 * (R2 + R3)
I1 = I + I2
V = I2 * R2
Vs = R1 * I1 + I * R4
beigās;
V = [40]
Replus = lambda R1, R2 : R1*R2/(R1+R2)
V4=Vs*Replus(R4,R2+R3)/(R1+Replus(R2+R3,R4))
V2=V4*R2/(R2+R3)
drukāt (“V2= %.3f”%V2)
Sprieguma sadalījuma formula tiek izmantota divreiz, vispirms, lai atrastu spriegumu pāri R4, un, otrkārt, atrast spriegumu pāri R2.
piemērs 5
Atrodiet spriegumu starp mezgliem A un B.
Izmantojiet sprieguma sadalījuma formulu trīs reizes:
Metode šeit ir vispirms atrast spriegumu starp zemes mezglu un mezglu (2), kur R2, R3 un R1 ir pievienoti. Tas tiek darīts, izmantojot sprieguma dalītāja formulu, lai atrastu Vs daļu, kas parādās starp šiem diviem mezgliem. Pēc tam divas reizes tiek izmantota sprieguma dalītāja formula, lai atrastu Va un Vb. Visbeidzot, Vb tiek atņemts no Va.
R12:=Replus((R1+R2),(R1+R2+R3));
V12: = Vs * R12 / (R2 + R12);
Vab:=V12*(R2/(R1+R2)-R1/(R1+R2+R3));
Vab = [500m]
Replus = lambda Ro, Rt : Ro*Rt/(Ro+Rt)
R12=Replus(R1+R2,R1+R2+R3)
V12=Vs*R12/(R2+R12)
Vab=V12*(R2/(R1+R2)-R1/(R1+R2+R3))
drukāt (“Vab= %.3f”%Vab)